Sīkdatnes palīdz mums veidot mūsu pakalpojumus. Izmantojot mūsu pakalpojumus, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai.

Aizvērt

CSDD un SM nepiekrīt Konkurences padomes ziņojuma par transportlīdzekļu tehnisko apskati secinājumiem

Ņemot vērā Konkurences padomes ziņojuma secinājumus, Satiksmes ministrija atgādina, ka 2023.gadā tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā to nosaka spēkā esošie normatīvie akti (2017.gada 30.maijā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumi Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”). Savukārt atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020. vēlākais līdz 2020.gadam, CSDD vairs nesniegs tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu un veiks tikai uzraudzības funkcijas.

Satiksmes ministrija uzsver, ka šobrīd CSDD darbība transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā nodrošina transporta līdzekļu drošu dalību satiksmē, nodrošinot bojā gājušo skaita samazinājumu (pēdējos gados bojā gājušo skaits samazinājies par 60%), kā arī pakāpenisku pāreju, lai pēc 2020.gada CSDD veiktu tikai uzraudzības funkcijas un lai no 2023. gada tehniskās kontroles veicējus izvēlētos publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Šobrīd visas iesaistītās puses strādā pie juridiskā izvērtējuma un pārejas perioda izstrādes laika posmam no 2020. - 2023. gadam.

Satiksmes ministrija norāda, ka Konkurences padomes secinājumos tiek uzsvērts, ka tā uzmanību pievērš tikai konkurences saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskai pusei. Konkurences padome nav ņēmusi vērā Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršanas ietekmi uz satiksmes drošību.

Satiksmes ministrija aicina izvērtēt Konkurences padomes izmantoto cenu salīdzināšanas metodikas atbilstību pētījuma mērķim, proti, ziņojumā cenas starp dažādu Eiropas valstu pakalpojumiem tiek salīdzinātas, ņemot vērā pirktspēju un pakalpojuma sniegšanas biežumu (jeb periodiskumu). Ministrija uzsver, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā. Lētāks pakalpojums ir tikai  Maltā, Bulgārijā, un Lietuvā. Ministrija vērtē citu valstu pieredzi un aicina ieviest Latvijas apstākļiem atbilstošāko tehniskās kontroles modeli. Nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Nīderlandi, servisā netiek veikta tehniskā apskate.

Papildus KP savā pētījumā atzīst, ka tehniskās apskates laikā tiek nodrošināts vienas pieturas aģentūras princips, tādejādi piedāvājot ērtu un pieejamu pakalpojumu. Tomēr ziņojumā nav sniegts piedāvājums, kā šis princips tiks saglabāts, nododot tehnisko kontroli servisiem.

CSDD viedokli KP preses konferencē šodien aizstāvēja tehniskās kontroles un sertifikācijas daļas priekšnieks Jānis Liepiņš. Viņš pauda sarūgtinājumu, ka KP nerada iespēju pētījuma izstrādes laikā konsultēties nedz ar CSDD, nedz Satiksmes ministriju. KP analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki būtiski trūkumi un aplami apgalvojumi, kurus, strādājot kopā, varēja novērst.

Detalizētāks KP ziņojuma vērtējums tiek gatavots, taču jau tagad varam apgalvot, ka KP ekonomisti nav korekti analizējuši tehniskās apskates pakalpojuma cenas.  Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinājumā ar ES ierasti pieejamo vienu līniju. Tādēļ faktiski Rīgā klientiem ir  pieejamas 12 tehniskās apskates stacijas.

CSDD pārstāvis arī piebilda, ka KP pētījumā nav minēts Latvijas normatīvajos aktos paredzētais - izvietot tehniskās apskates stacijas tā, lai patērētājam līdz tuvākajai stacijai nebūtu jāmēro ceļš vairāk par 40 kilometriem.

KP kā piemēru ziņojumā ir minējusi Zviedriju, kur 2010.gadā tika atvērts tehniskās apskates tirgus un kopš tā laika tehniskās kontroles punktu skaits ir palielinājies trīs reizes. Bet kontrolieri publiski noklusējuši fakti, ka pakalpojuma cena Skandināvijas valstī ir pieaugusi par pusotru reizi, turklāt attālākos Zviedrijas reģionos pakalpojuma pieejamība pēc tirgus atvēršanas ir būtiski pasliktinājusies.

Šobrīd CSDD veiktie pētījumi liecina, ka tehniskās apskates pakalpojumam uzticas 75% autovadītāju, kā arī līdz šim visas ES institūcijas un citas valstis, kas izvērtēja LV tehniskās apskates sistēmu, sniedza atgriezenisko saiti, kā vienu no modernākajām, efektīvākajām un cenas ziņā lētākajām sistēmām ES.

Jāpiebilst, ka 2016. gadā portālā manabalss.lv tika sākti vākt paraksti par to, lai Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana tiktu nodota arī sertificētiem servisiem. Divu gadu laikā anonīmā balsojumā ir savāktas 1492 balsis.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Tālrunis: 67025730
E-pasts: csdd@csdd.gov.lv
Mājas lapa: www.csdd.lv
Twitter: @csdd_lv