Sīkdatnes palīdz mums veidot mūsu pakalpojumus. Izmantojot mūsu pakalpojumus, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai.

Aizvērt

2016.gadā samazinājies bojā gājušo auto vadītāju un pasažieru skaits, bet aktuāla problēma ir gājēju, velosipēdistu un moto braucēju drošība!

2016.gadā par 25% ir samazinājies bojā gājušo autovadītāju un pasažieru skaits, bet nemainīgi aktuāla ir mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku problēma, liecina  Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) analizētie statistikas dati par 2016.gadu.

Būtiski, ka pie nemainīga vai pat nedaudz augoša Latvijas autoparka, pērn  par 16 % ir samazinājies avārijās bojā gājušo skaits (2017.gada 1.janvarī –vairāk nekā 752 tūkstoši transportlīdzekļi, kuri piedalās ceļu satiksmē). 2016.gads ar 157 bojā gājušajiem ir bijis rekordgads Latvijas valsts vēsturē.  Salīdzinoši, 2015.gadā bojā gāja 188 cilvēki, bet līdz šim labākajā  - 2012.gadā bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem bija 177. Pērn labākais mēnesis ir bijis maijs, kad bojā gāja septiņi cilvēki, bet satiksmes drošības jomā sliktākais izrādījās septembris ar 20 bojā gājušajiem.

Pateicoties regulārajām satiksmes drošības kampaņām un kontrolei uz ceļiem, pēdējos gados būtiski ir samazinājies avāriju skaits, kuras izraisa reibumā pie stūres sēdušies autovadītāji. Piemēram, ja pirms 10 gadiem dzērājšoferu izraisītajās avārijās bojā gāja 84 cilvēki, pērn šis skaits ir samazinājies septiņas reizes (2016.gadā 12 cilvēki zaudēja dzīvības reibumā izraisītajās avārijās). Svarīgi, ka visievērojamākais progress ir panāks bērnu dzīvību nosargāšanā. Pagājušajā gadā uz ceļiem bojā gāja 2 bērni vecumā līdz 15 gadiem; 2015.gadā – 11 bērni.

Gaismu atstarojošā apģērba popularizēšanas rezultātā bojā gājušo gājēju skaits ir samazinājies par gandrīz 13%, taču problēma vēl aizvien ir aktuāla – katrs trešais bojāgājušais ir gājējs. Turklāt pēdējo gadu tendence iezīmē to, ka gandrīz puse gājēju iet bojā pilsētās. Tas ir kārtējais brīdinājuma signāls, ka gājējiem katastrofāli trūkst viņiem domātā infrastruktūra kā pilsētās, tā arī ārpus tām.

Satiksme uz ceļiem kļūs vēl drošāka tad, ja visas iesaistītās institūcijas par to pastiprināti rūpēsimies. “Pēc Skandināvijas parauga ir jārada sistēma, lai cilvēkiem nebūtu iespējams izraisīt avārijas ar traģiskām sekām,” uzsver CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. “Tikai tad, ja bērns, iznākot no skolas, nevarēs uzskriet uz ielas; tikai tad, ja būs ierobežots līdz minimumam risks iebraukt grāvī vai pretējā braukšanas joslā; tikai tad, ja autovadītājs sajutīs, ka viņa uzvedība tiek nemitīgi kontrolēta, mēs būsim izveidojuši visiem satiksmes dalībniekiem drošu vidi.” 

2017.gads uz Latvijas ceļiem ļoti sarežģītos laika apstākļos ir iesācies salīdzinoši mierīgi – 10 dienās  - viens bojā gājušais. Šajā gadā, līdzīgi kā pērn, ar dažādiem drošības līdzekļiem tiks pastiprināta kontrole uz ceļiem. Tāpat sabiedrības doma tiks ietekmēta ar dažādu kampaņu, izglītības projektu un pasākumu palīdzību. Taču šobrīd satraucošākais fakts ir Latvijas Valsts ceļu apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir pārliecinoši zemākais valsts finansējums autoceļiem starp Baltijas valstīm. Turklāt, ja vēl pāris gadus ceļi tiks būvēti par Eiropas Savienības (ES) finansējumu,  no 2020.gada ES finansējuma ceļiem vairs nebūs.

 

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Tālrunis: 67025730
Mājas lapa: www.csdd.lv
Twitter: @csdd_lv