Edmunds Rudzītis,

Straupes narkoloģiskās slimnīcas ārsts narkologs

Neatkarīgi no izlietotā alkohola daudzuma uz cilvēka organismu notiek iedarbība - palēninās reakcijas ātrums uz ierastām lietām. Rezultātā cilvēkam mazinās maņu orgānu refleksi: reakcija vairs nav tik ātra, kustības kļūst mazāk precīzas, pasliktinās redze, dzirde, oža un pat arī garša. Jo vairāk cilvēks iedzer, jo skaļāku mūziku viņš klausās – čukstus un klusu mūziku viņa dzirde vairs neuztver. Alkohols ievērojami sašaurina redzes leņķi, kas samazinās ar katru izdzerto glāzīti. Pie noteikta patērētā alkohola daudzuma cilvēkam zūd sānu redze un acis redz vairs tikai „tuneli”. Savukārt šajā „tunelī” cilvēks nespēj noteikt pareizos attālumus – zūd acu mērs. Ja patiesais attālums līdz kādam punktam ir 5m, tad dzērušam cilvēkam tie var izlikties kā 15 m.

Zinātniski ir pierādīts, ka pat neliela alkohola ietekmē cilvēks nespēj precīzi novērtēt attālumu. Turklāt jāņem vērā, ka lietotā alkohola iedarbība uz katra cilvēka organismu ir individuāla. To var ietekmēt cilvēk izturība vai tieši pretēji – neizturība. Par savu izturību cilvēki bieži kļūdās, jo domā, ka vienmēr spēj paredzēt izturības slieksni un ka tas ir nemainīgs. Tomēr viens un tas pats izdzertais alkohola daudzums katru reizi var iedarboties atšķirīgi, ņemot vērā tādus faktorus kā indivīda fiziskais un morālais stāvoklis, piemēram, no tā, cik gulēts iepriekšējā naktī, ko cilvēks ir ēdis, no stresa u.tml.

Kontaktinformācija:

Straupes narkoloģiskā slimnīca: 64 13 23 87

Astrīda Stirna,

Latvijas Narkologu asociācijas priekšsēdētāja, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekle, Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja

Sabiedrībā ļoti populārs ir uzskats, ka ļoti neliela alkohola daudzuma lietošana pirms sēšanās pie stūres ir pieļaujama un uzskatāma par normu. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka pat vismazākais izlietotais alkohola daudzums rada ietekmi uz cilvēka organismu - koordināciju, redzi, spriest spēju u.c. Ja cilvēks zina, ka viņam pēc brīža būs jāvada automašīna, tad viņam nekādā ziņā nevajadzētu lietot alkoholu, kā arī ļaut to darīt citam vadītājam.

Latvijā mīts par alu kā vieglu alkoholisku dzērienu, kas ātri izdalās no organisma, ir ļoti izplatīts. Tomēr tirdzniecības vietās ir pieejamas ļoti dažādas alus šķirnes ar dažādu alkohola koncentrāciju. Var gadīties, ka viena maza glāzīte stiprā alkohola, piemēram, degvīna, var radīt līdzvērtīgu ietekmi kā viens alus kauss vai arī vīna glāze, kas savukārt bieži tiek uzskatīta par pieļaujamu normu pirms sēšanās pie stūres. Patērētā alkohola daudzumu īpaši jākontrolē karstā laikā, kad pat visniecīgākā alkohola iedarbība ir daudz izteiktāka.

Vēl noteikti vēlos apgāzt mītu par to, ka nākošajā dienā pēc alkohola lietošanas viena krūzīte kafijas, auksta duša u.tml. veicinās ātrāku alkohola izdalīšanos no organisma. Tikai laiks nodrošina alkohola izdalīšanos no organisma, turklāt noteikti ir pietiekami jāizguļas.

Palielinās to gadījumu skaits, kad labākam efektam (īpaši jaunieši) jauc kopā vairāku apreibinošo vielu veidus. Tāpat nereti apreibinošas vielas tiek lietotas kopā ar medikamentiem. Rezultātā apreibinošo vielu iedarbība uz organismu ir daudz izteiktāka, jo šīs vielas pastiprina viena otru, turklāt sekas uz uzvedību ir neparedzamas.

Kontaktinformācija:

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs: 67 38 80 00